Agaliha
June 24th, 2007, 07:22 PM
ETA: Just realized I mis-spelled it. I meant Latvian of course. If any Admin sees this, please change it. Thanks!
The lack of English material about various Slavic and Baltic paths is really annoying. I don't know Russian, Lithuanian or Latvian. I wish I did though.
Does anyone happen to know Latvian? (please, please, please!)
I'd love to know what this all means, I'm more interested it what looks to be the little poem/songs:
Saule latviešu mitoloģijā ir personificēts debesu spīdeklis, centrālais tēls debesu mītu sistēmā.
Tautasdziesmās Saule tēlota nerimstošā kustībā. Viņa pārvietojas ratos, kamanās ar diviem vai trim kumeļiem, pa jūru vai ezeru brien kājām vai brauc laivā.
Saule brauca olu kalnu,
Div’ dzelteni kumeliņi;
Ne tie svīda, ne tie kusa,
Ne ceļāi dusināmi.
LD33914
Atsevišķos dziesmu variantos Saule pārnakšņo vai noriet jūras vidū, aiz deviņām jūrām, viņā pusē Daugavai u.c.
Jauni puiši nezināja,
Kur Saulīte nakti guļ:
Jūras vidū uz akmiņi
Garas niedres galiņā.
LD33788
Saule tēlota kā bagātas debesu sētas saimniece, kuras ikdienas dzīve īpaši neatšķiras no lauku sētas saimnieces ikdienas.
Ai, Saulīte māmuliņa,
Ko tie tavi kalpi dara?
Zīda pļavas nenopļautas,
Zelta kalni neecēti.
LD33734
Tautasdziesmās pie Saules apģērba minētas baltas, zelta vai sudrabotas sagšas, kas var būt izrakstītas zeltītiem dzīpariem. Vēl Saule ir tērpusies zīda kleitā. Visbiežāk pieminēti Saules svārki, lindraki vai brunči. Pie Saules apģērba pieder arī priekšauts. Kā Saules vai Saules meitas rotas minēts vainags (zelta, zelta lapiņām, zīlītēm u.c.), sakta un gredzeni.
Velk Saulīte zīda kleitu,
Liek sudraba vainadziņu,
Liek sudraba vainadziņu
Zeltītām lapiņām.
LD34027
Liels tautasdziesmu cikls ir par debesu kāzām, kurā Saule ir viens no galvenajiem personāžiem - līgava. Saules precinieki ir dažādi: Dieva dēli, Dievs pats, Auseklis (arī Ausekļa dēls), Mēness.
Kas to teica, kas redzēja,
Kas Saulīte meita bija?
Mēnestiņis, tas redzēja,
Tas nojēma vaiņadziņu.
LD33810
H.Biezais darbā “Latviešu debesu dievu ģimene” [Rīga, 1998] ir pētījis Saules un Saules meitu sinkrētisma problēmu un secina, ka nereti Saules meitas ir pati Saule kā meita, un ka vienā un tai pašā tekstā var būt apliecināta Saules un Saules meitas identitāte.
Saule un Mēness tautasdziesmās tiek apspēlēti kā reāli debesu spīdekļi, apgaismotāji. Saule rāj vai pat cērt ar zobenu Mēnesi, ka tas naktī nosaldējis Saules rožu dārzu, ka tas nakti nespīd.
Saule bāra Mēnestiņu,
Kam par dienu netecēja.
Mēnestiņis atsacīja:
Tev dieniņa, man naksniņa.
LD33909,9
Saule kūla Mēnestiņu
Ar sudraba zobentiņu.
- Ai, Saulīte, nekul mani,
Tev dieniņa, man naksniņa.
LD 33925
Saule teikās kā antropomorfizēta būtne minēta reti, tomēr ir dažas teikas, kur norādīts, ka Saule Mēnesi pārcirtusi uz pusēm.
Mēness sācis, pa naktīm apkārt staigādams, pie meitām iet. Saule esot teikusi, lai viņš vairs tā nedarot; bet šis nelicis neko lāgā un tūliņ nākošu nakti atkal gājis. Saule saskaitusies un, zobenu paņēmusi, nocirtusi Mēnesim pus galvas nost. Mēness, tāds nesmuks pataisīts, sūdzējies raudādams savam draugam vilkam. Tas atriebdamies, aiz drauga aizgājis, gribējis Sauli aprīt. Jau pusē bijis aprijis, tad uznācis Pērkons. Tikko šis šo tālumā pamanījis, tad metis klūdzeņu klūdzeņiem projām, lai nenosper. Pēcāk esot ir Mēnesim, ir Saulei vātis sadzijušas. [5.Ķ. Tarzieris Druvienā. Etn. I, 1891, 55. LP, VII, II, 54, la. - LPT]
Teikās nereti norādīts arī uz Saules un Mēness laulību un Mēness neuzticību Saulei.
Vecumvecos laikos mīļā Saulīte apņēmusi spožo Mēnesi. Ilgi sadzīvojuši laimīgi, nešķiŗami: reizē gājuši gulēt, reizē cēlušies, piedzīvojuši arīdzen daudz bērnu: zvaigznes pie debesim. Bet te vienu jauku rītu Saulīte pamodusies apmanīs: vīra nav. Sāks uzlūkot šo, celdamās rītiem agrāki kā līdz šim, atron: Mēness neuzticams palicis, ielūkojis saules meitu, Ausekļa saderināto līgavu. (Citā variantā teikts, ka Mēness ielūkojis Austru). Sirds Saulītei iedegusies, kampusi asu zobenu, sakapājusi neuzticamo vīru gabalu gabalos. (Pēc cita varianta Saule sacirtusi neuzticāmo Mēnesi ar sudraba pātagu.) Tāpēc Mēness vēl tagad bieži vien parādās ne vis vesels, bet it kā pārcirsts. Tomēr no tā laika Mēness ir un paliek nebēdnis: ik vakaru, tikko sieva apgulusies, klusiņām ceļas augšā, iet mīļāko aplūkot. Saulīte turpretim aiz greizsirdības nopūlas savai meitai tuvumā palikt. [2. J. Ozols Daugavas malā. Brīvzemnieka "Sborņik", 5, l. LP, VII, II, 54, 1b. - LPT]Piemēros uzrādītās teikās transformējušies tautasdziesmās sastopamie motīvi par Mēnesi kā Saules meitu un Saules precinieku.
Or this:
Ir minēta gan viena pati Saules meita, gan vairākas Saules meitas (divas vai trīs, bet visbiežāk konkrēts skaitlis nav nosaukts). Saules un Saules meitu identitātes jautājumus risinājis H.Biezais [Latviešu debesu dievu ģimene. - Rīga, 1998], secinot, ka vienskaitlī minētā Saules meita visbiežāk tomēr ir domāta Saule pati.
Saules meitu izskats īpaši neatšķiras no Saules, kaut gan tas nav tik sīki aprakstīts kā Saulei. Viņu iemīļotākā rota ir zelta vainags, ko viņas pašas sev darina.
Aiz Daugavas vara dārzs
Baltā smilšu kalniņā;
Tur ziedēja zelta rozes,
Sudrabiņa magoniņas.
Dieva dēli bāleliņi
Pušķoj’ savas cepurītes,
Saules meitas jumpraviņas,
Darināja vainadziņus.
LD33739
Saules meita iesaistīta debesu kāzās kā līgava. Tautasdziesmās minēta gan rotaļāšanās ar Dieva dēlu, gan pašas kāzas. Precinieks var būt ne tikai Dieva dēls, bet arī Auseklis un Mēness.
Dieva dēli, Saules meitas
Rotaļām spēlējās,
Rotaļām spēlējās
Pa rociņu rociņām.
LD33758
Dieva dēlis, Saules meita
Par Daugavu rokas deva;
Tik tie zelta gredzentiņi
Nesabira Daugavā.
LD33757
Saules meitas darbošanās saimnieciskajā sfērā neko īpaši neatšķiras no lauku sievietes ikdienas darbiem. Saules meita pļauj zīda pļavas, grābj sienu, vērpj dziju, auž, kurina pirti u.c.
Dieva dēlis sienu pļāva,
Spailes gali Daugavāi;
Saules meita grābt tecēja
Sudrabiņa grābeklīti.
LD33764
Kā jau pie debesu būtnēm raksturīgs, Saules meitas atribūti (darba rīki, drānas u.c.) ir no zelta vai sudraba.
or
Auseklis (Auseklītis, Ausekliņš, Ausekliņis, Ausekleņis, arī Ausekliņa, Auseklīte) ir mitoloģiskais tēls latviešu folklorā, viens no biežāk pieminētajiem mitoloģiskajiem debesu iemītniekiem tautasdziesmās. Citos folkloras žanros Ausekļa pieminējumi ir ļoti reti.
Viens no pamatmotīviem, kur darbojas Auseklis ir mitoloģiskās debesu kāzas. Auseklis lielākoties ir Saules vai Saules meitas precinieks, taču dažkārt arī vedējs vai panāksnieks. Ausekļa kā precinieka vietā nereti minēti arī Dieva dēli, Mēness vai Pērkons.
Auseklitis agri lēca,
Saules meitas gribedams;
Lec, Saulite, pate agri,
Nedod meitas Ausekļam.
LD 33745
Sidrabiņa gailīts dzied
Zeltupītes maliņā;
Lai ceļāsi Saules meita,
Auseklīša līgaviņa.
LD 34009,1
Tautasdziesmās tēlaini attēlots, kā Saule soda Mēnesi par līgavas atņemšanu Auseklim:
Saul' sacirta Mēnestiņu
Ar aso zobentiņu,
Kam atņēma Ausekļam
Saderetu līgaviņu.
LD 33950
Pazīstams ir dziesmu cikls, kur Mēness, pārskaitot zvaigznes, Ausekli starp tām neatrod. Auseklis Vāczemē, jūrmalā vai citur šuj sev vai Saulei svārkus un kurpes, darina Saules meitai vamžus, kaļ zelta naudu, dažkārt ir aizgājis lūkoties Saules meitu.
Kur tas rīta Ausekliņš?
Ka neredz uzlecot?
- Ausekliņš Vāczemē
Samta svārkus šūdināja.
LD 33831
Mēnestiņš zvaigznes skaita,
Vai ir visas vakarā.
Visas bija vakarā,
Ausekliņa vien nebij.
Ausekliņš jūrmalā
Brūnus svārkus šūdināja.
LD 33858-2
Mēnesniņis zvaigznes skaita,
Vaj ir visas vakarā.
Visas zvaigznes vakarā,
Ausekliņa vien nevaid;
Ausekliņš Vāczemē
Saulitei svārkus šuva,
Vienu strīpi zelta lika,
Otru tīra sudrabiņa.
LD 33859
Auseklis tiek saukts arī par Rīta zvaigzni, kas tiek identificēts ar Venēru.
Trīs rītiņi neredzēja
Auseklīša uzlecam:
Saules meita ieslēguse
Ozoliņa kambarī.
LD34022
Tautasdziesmās Rīta un Vakara zvaigznes uzlūkotas par Saules vai Mēneša kumeļiem.
Kas to teica, kas meloja,
Ka Mēnesis bez kumeļa;
Rīga zvaigzne, Vakar’ zvaigzne,
Tie Mēneša kumeliņi.
LTdz 10449v
Or basically anything under the "Mitoloģiskās būtnes" table, on THIS SITE (http://www.liis.lv/folklora/).
And this long thing HERE (http://www.liis.lv/folklora/mitol/tdz/saule.htm).
There's like NO English translations for any of this online. Trust me, I searched. I was able to figure out a few words and phrases, but uh...there's so much I don't know about.
I'd really appreciate any help. Or any free Lativan to English translator or something...
The lack of English material about various Slavic and Baltic paths is really annoying. I don't know Russian, Lithuanian or Latvian. I wish I did though.
Does anyone happen to know Latvian? (please, please, please!)
I'd love to know what this all means, I'm more interested it what looks to be the little poem/songs:
Saule latviešu mitoloģijā ir personificēts debesu spīdeklis, centrālais tēls debesu mītu sistēmā.
Tautasdziesmās Saule tēlota nerimstošā kustībā. Viņa pārvietojas ratos, kamanās ar diviem vai trim kumeļiem, pa jūru vai ezeru brien kājām vai brauc laivā.
Saule brauca olu kalnu,
Div’ dzelteni kumeliņi;
Ne tie svīda, ne tie kusa,
Ne ceļāi dusināmi.
LD33914
Atsevišķos dziesmu variantos Saule pārnakšņo vai noriet jūras vidū, aiz deviņām jūrām, viņā pusē Daugavai u.c.
Jauni puiši nezināja,
Kur Saulīte nakti guļ:
Jūras vidū uz akmiņi
Garas niedres galiņā.
LD33788
Saule tēlota kā bagātas debesu sētas saimniece, kuras ikdienas dzīve īpaši neatšķiras no lauku sētas saimnieces ikdienas.
Ai, Saulīte māmuliņa,
Ko tie tavi kalpi dara?
Zīda pļavas nenopļautas,
Zelta kalni neecēti.
LD33734
Tautasdziesmās pie Saules apģērba minētas baltas, zelta vai sudrabotas sagšas, kas var būt izrakstītas zeltītiem dzīpariem. Vēl Saule ir tērpusies zīda kleitā. Visbiežāk pieminēti Saules svārki, lindraki vai brunči. Pie Saules apģērba pieder arī priekšauts. Kā Saules vai Saules meitas rotas minēts vainags (zelta, zelta lapiņām, zīlītēm u.c.), sakta un gredzeni.
Velk Saulīte zīda kleitu,
Liek sudraba vainadziņu,
Liek sudraba vainadziņu
Zeltītām lapiņām.
LD34027
Liels tautasdziesmu cikls ir par debesu kāzām, kurā Saule ir viens no galvenajiem personāžiem - līgava. Saules precinieki ir dažādi: Dieva dēli, Dievs pats, Auseklis (arī Ausekļa dēls), Mēness.
Kas to teica, kas redzēja,
Kas Saulīte meita bija?
Mēnestiņis, tas redzēja,
Tas nojēma vaiņadziņu.
LD33810
H.Biezais darbā “Latviešu debesu dievu ģimene” [Rīga, 1998] ir pētījis Saules un Saules meitu sinkrētisma problēmu un secina, ka nereti Saules meitas ir pati Saule kā meita, un ka vienā un tai pašā tekstā var būt apliecināta Saules un Saules meitas identitāte.
Saule un Mēness tautasdziesmās tiek apspēlēti kā reāli debesu spīdekļi, apgaismotāji. Saule rāj vai pat cērt ar zobenu Mēnesi, ka tas naktī nosaldējis Saules rožu dārzu, ka tas nakti nespīd.
Saule bāra Mēnestiņu,
Kam par dienu netecēja.
Mēnestiņis atsacīja:
Tev dieniņa, man naksniņa.
LD33909,9
Saule kūla Mēnestiņu
Ar sudraba zobentiņu.
- Ai, Saulīte, nekul mani,
Tev dieniņa, man naksniņa.
LD 33925
Saule teikās kā antropomorfizēta būtne minēta reti, tomēr ir dažas teikas, kur norādīts, ka Saule Mēnesi pārcirtusi uz pusēm.
Mēness sācis, pa naktīm apkārt staigādams, pie meitām iet. Saule esot teikusi, lai viņš vairs tā nedarot; bet šis nelicis neko lāgā un tūliņ nākošu nakti atkal gājis. Saule saskaitusies un, zobenu paņēmusi, nocirtusi Mēnesim pus galvas nost. Mēness, tāds nesmuks pataisīts, sūdzējies raudādams savam draugam vilkam. Tas atriebdamies, aiz drauga aizgājis, gribējis Sauli aprīt. Jau pusē bijis aprijis, tad uznācis Pērkons. Tikko šis šo tālumā pamanījis, tad metis klūdzeņu klūdzeņiem projām, lai nenosper. Pēcāk esot ir Mēnesim, ir Saulei vātis sadzijušas. [5.Ķ. Tarzieris Druvienā. Etn. I, 1891, 55. LP, VII, II, 54, la. - LPT]
Teikās nereti norādīts arī uz Saules un Mēness laulību un Mēness neuzticību Saulei.
Vecumvecos laikos mīļā Saulīte apņēmusi spožo Mēnesi. Ilgi sadzīvojuši laimīgi, nešķiŗami: reizē gājuši gulēt, reizē cēlušies, piedzīvojuši arīdzen daudz bērnu: zvaigznes pie debesim. Bet te vienu jauku rītu Saulīte pamodusies apmanīs: vīra nav. Sāks uzlūkot šo, celdamās rītiem agrāki kā līdz šim, atron: Mēness neuzticams palicis, ielūkojis saules meitu, Ausekļa saderināto līgavu. (Citā variantā teikts, ka Mēness ielūkojis Austru). Sirds Saulītei iedegusies, kampusi asu zobenu, sakapājusi neuzticamo vīru gabalu gabalos. (Pēc cita varianta Saule sacirtusi neuzticāmo Mēnesi ar sudraba pātagu.) Tāpēc Mēness vēl tagad bieži vien parādās ne vis vesels, bet it kā pārcirsts. Tomēr no tā laika Mēness ir un paliek nebēdnis: ik vakaru, tikko sieva apgulusies, klusiņām ceļas augšā, iet mīļāko aplūkot. Saulīte turpretim aiz greizsirdības nopūlas savai meitai tuvumā palikt. [2. J. Ozols Daugavas malā. Brīvzemnieka "Sborņik", 5, l. LP, VII, II, 54, 1b. - LPT]Piemēros uzrādītās teikās transformējušies tautasdziesmās sastopamie motīvi par Mēnesi kā Saules meitu un Saules precinieku.
Or this:
Ir minēta gan viena pati Saules meita, gan vairākas Saules meitas (divas vai trīs, bet visbiežāk konkrēts skaitlis nav nosaukts). Saules un Saules meitu identitātes jautājumus risinājis H.Biezais [Latviešu debesu dievu ģimene. - Rīga, 1998], secinot, ka vienskaitlī minētā Saules meita visbiežāk tomēr ir domāta Saule pati.
Saules meitu izskats īpaši neatšķiras no Saules, kaut gan tas nav tik sīki aprakstīts kā Saulei. Viņu iemīļotākā rota ir zelta vainags, ko viņas pašas sev darina.
Aiz Daugavas vara dārzs
Baltā smilšu kalniņā;
Tur ziedēja zelta rozes,
Sudrabiņa magoniņas.
Dieva dēli bāleliņi
Pušķoj’ savas cepurītes,
Saules meitas jumpraviņas,
Darināja vainadziņus.
LD33739
Saules meita iesaistīta debesu kāzās kā līgava. Tautasdziesmās minēta gan rotaļāšanās ar Dieva dēlu, gan pašas kāzas. Precinieks var būt ne tikai Dieva dēls, bet arī Auseklis un Mēness.
Dieva dēli, Saules meitas
Rotaļām spēlējās,
Rotaļām spēlējās
Pa rociņu rociņām.
LD33758
Dieva dēlis, Saules meita
Par Daugavu rokas deva;
Tik tie zelta gredzentiņi
Nesabira Daugavā.
LD33757
Saules meitas darbošanās saimnieciskajā sfērā neko īpaši neatšķiras no lauku sievietes ikdienas darbiem. Saules meita pļauj zīda pļavas, grābj sienu, vērpj dziju, auž, kurina pirti u.c.
Dieva dēlis sienu pļāva,
Spailes gali Daugavāi;
Saules meita grābt tecēja
Sudrabiņa grābeklīti.
LD33764
Kā jau pie debesu būtnēm raksturīgs, Saules meitas atribūti (darba rīki, drānas u.c.) ir no zelta vai sudraba.
or
Auseklis (Auseklītis, Ausekliņš, Ausekliņis, Ausekleņis, arī Ausekliņa, Auseklīte) ir mitoloģiskais tēls latviešu folklorā, viens no biežāk pieminētajiem mitoloģiskajiem debesu iemītniekiem tautasdziesmās. Citos folkloras žanros Ausekļa pieminējumi ir ļoti reti.
Viens no pamatmotīviem, kur darbojas Auseklis ir mitoloģiskās debesu kāzas. Auseklis lielākoties ir Saules vai Saules meitas precinieks, taču dažkārt arī vedējs vai panāksnieks. Ausekļa kā precinieka vietā nereti minēti arī Dieva dēli, Mēness vai Pērkons.
Auseklitis agri lēca,
Saules meitas gribedams;
Lec, Saulite, pate agri,
Nedod meitas Ausekļam.
LD 33745
Sidrabiņa gailīts dzied
Zeltupītes maliņā;
Lai ceļāsi Saules meita,
Auseklīša līgaviņa.
LD 34009,1
Tautasdziesmās tēlaini attēlots, kā Saule soda Mēnesi par līgavas atņemšanu Auseklim:
Saul' sacirta Mēnestiņu
Ar aso zobentiņu,
Kam atņēma Ausekļam
Saderetu līgaviņu.
LD 33950
Pazīstams ir dziesmu cikls, kur Mēness, pārskaitot zvaigznes, Ausekli starp tām neatrod. Auseklis Vāczemē, jūrmalā vai citur šuj sev vai Saulei svārkus un kurpes, darina Saules meitai vamžus, kaļ zelta naudu, dažkārt ir aizgājis lūkoties Saules meitu.
Kur tas rīta Ausekliņš?
Ka neredz uzlecot?
- Ausekliņš Vāczemē
Samta svārkus šūdināja.
LD 33831
Mēnestiņš zvaigznes skaita,
Vai ir visas vakarā.
Visas bija vakarā,
Ausekliņa vien nebij.
Ausekliņš jūrmalā
Brūnus svārkus šūdināja.
LD 33858-2
Mēnesniņis zvaigznes skaita,
Vaj ir visas vakarā.
Visas zvaigznes vakarā,
Ausekliņa vien nevaid;
Ausekliņš Vāczemē
Saulitei svārkus šuva,
Vienu strīpi zelta lika,
Otru tīra sudrabiņa.
LD 33859
Auseklis tiek saukts arī par Rīta zvaigzni, kas tiek identificēts ar Venēru.
Trīs rītiņi neredzēja
Auseklīša uzlecam:
Saules meita ieslēguse
Ozoliņa kambarī.
LD34022
Tautasdziesmās Rīta un Vakara zvaigznes uzlūkotas par Saules vai Mēneša kumeļiem.
Kas to teica, kas meloja,
Ka Mēnesis bez kumeļa;
Rīga zvaigzne, Vakar’ zvaigzne,
Tie Mēneša kumeliņi.
LTdz 10449v
Or basically anything under the "Mitoloģiskās būtnes" table, on THIS SITE (http://www.liis.lv/folklora/).
And this long thing HERE (http://www.liis.lv/folklora/mitol/tdz/saule.htm).
There's like NO English translations for any of this online. Trust me, I searched. I was able to figure out a few words and phrases, but uh...there's so much I don't know about.
I'd really appreciate any help. Or any free Lativan to English translator or something...